Vārds "ho'oponopono" nozīmē "izlabot" – izlabot kļūmi. Havajiešu dziedniece Morna Simeona ir atnesusi šo mācību līdz mums un uzlabojusi šo tehniku atbilstošu mūsu laikam.

"To likt pie bērnu vai pieaugušo literatūras? " – tā par jauno grāmatiņu jautā Jāņa Rozes grāmatu tirgotāji. Līdzīgas grāmatas pie mums vēl nav izdotas. Jaunā grāmata ir izdota cietajos vākos, divās valodās – latviešu un angļu, tās pamatā ir nelieli vēstījumi. "Svarīgi mīlēt un pieņemt sevi tādu, kāds esi," – vai nebūtu bijis jauki šādu apgalvojumu dzirdēt savā bērnībā?

Grāmatai ir pievienots audiodisks latviešu un angļu valodā ar plašāku vēstījumu un paskaidrojumiem par grāmatā rakstīto. Ieraksts ļaus bērniem izprast vēstījumu būtību un vieglā pasakas veidā pavēstīs par svarīgām patiesībām, kas viņu mazajām sirsniņām palīdzēs labāk sevi saprast. Bieži mēs, pieaugušie, nezinām, kā bērnam palīdzēt, kā izprast viņa pasauli. Izaugot mēs diemžēl aizmirstam, kā jutāmies, kad bijām mazi, ko vēlējāmies sadzirdēt no saviem vecākiem un kas sagādāja mums vislielākos sirdēstus. Klausoties audiodisku, bērni paši visu sadzirdēs, stāsta grāmatas tulkotāja un izdevēja Svetlana Bulte.

Audiodisku latviešu valodā ierunājusi pati tulkotāja, bet angļu valodā tekstu lasa grāmatas autore Meibela Katsa.

"Šajā grāmatā es vēlos dalīties ar to, ko būtu gribējusi uzzināt tad, kad pati biju bērns, tāpēc izmantoju vienkāršus vēstījumus gan maziem bērniem, gan tiem bērniem, kas mīt lielo bērnu sirdīs, gan vecākiem, kuriem ir mazi bērni, un arī iekšējam bērnam, kas mums katram dzīvo zemapziņā. Es ļoti ceru, ka šie vārdi ikvienam palīdzēs atvērt acis un sirdis, lai atcerētos to prieku un pārliecību, ko viņi ieguva piedzimstot, un tādā veidā ļaut viņiem būt pašiem, būt par šo vienmēr aktuālo, tomēr bieži vien neieraudzīto revolucionāro patiesību vēstnešiem.

Bērni ir mūsu nākotne. Mēs varam mainīt pasauli, palīdzot viņiem uzturēt dzīvesprieku un mācot, ka viņi ir labi tādi, kādi ir, ka viņiem piemīt unikāli talanti un ka ir normāli būt atšķirīgiem. Mums jaunajai paaudzei arvien jāatgādina, ka jādzīvo pašreizējā brīdī un ik reizi, sastopoties ar izaicinājumu savā dzīvē, jāatbrīvojas no atmiņām un jāļauj rīkoties Dievam," raksta grāmatas autore.

Jāpaskaidro, ka, sakot "Dievs", autore to nedara reliģiskā kontekstā. Dievs nozīmē to mūsu daļu, kas zina visu. To nevar īsti izskaidrot, tam nav precīza vārda, tā ir tikai pieredze.

Šķirstot grāmatu, ievērosi, ka vārdu "Dievs" lieto arī kā sinonīmu vārdam "mīlestība". Ar to tiek domāta beznosacījuma mīlestība – tā, kas spēj izdziedēt visu. Tā ir mīlestība, kurai ir atbildes uz visiem jautājumiem.